Restorānu vēsture


Restorāni ir ēdināšanas iestādes, kuri parāda kādas valsts virtuvi un kultūru. Tas, ko mēs šobrīd pazīstam ar vārdu restorāns ir vieta, kur cilvēki nāk ēst, dzert un socializēties faktiski ir aizsācies franču revolūcijas laikā. Tomēr arī pirms Marijas Antionetes un Luisa XVI jau dažādos veidos kaut kas līdzīgs restorāniem jau ir pastāvējis tūkstošiem gadu iepriekš – онлайн кредит.

Restorāni mūsdienās ir viens no ceļojuma mērķiem – izbaudīt vietējo virtuves garšu. Tā ir māksla, kuru var novērtēt ikviens cilvēks, tāpēc interesanti ieskatīties, kā veidojās restorānu industrija.

Restorāni Senajos laikos
Ideja par pārtikas produktu pārdošanu, lai gūtu sev peļņu jau ir sākusies daudzus gadus atpakaļ, senāko civilizāciju laikā. Nepieciešamība pēc publiskās ēstuves savu lomu ieguva tālajā Romas impērijas un Senās Ķīnas laikā. Lauku tirgotāji, kuri devās vairākas dienas līdz pilsētas tirgum pārvarēja ceļā pat vairākas dienas. Tāpēc, loģiski, ka ceļojuma laikā viņi vēlējās kaut ko ieēst. Tieši šim mērķim tika izveidotas dažādas ēstuves ceļmalās. Parasti maltīte tika pasniegta pie viena kopīgā lielā galda. Tomēr vēl tajos laikos nepastāvēja izvēles iespējas, kādu ēdienu pasūtīt. Katra diena, ko pasniegt galdā bija šefpavāra lēmums. Šīs iebraucamās ēstuves vietas un krodziņi bija kas vairāk kā tikai vieta kur paēst. Tie kalpoja arī kā sociālā funkcija, kas apvienoja cilvēkus vienuviet. Tur varēja uzklausīt dažādus ceļotāju stāstus un dalīties pieredzē.

Restorāni Viduslaikos
Eiropā Viduslaikos populāri bija krodziņi, trakteri, bodegas (Spānijā) – tā bija galvenā vieta,lai iegādātos jau pagatavotu maltīti. Anglijā populāra pārtika, ko iegādājās ēdināšanas iestādēs bija pīrādziņi un desas, bet Francijā piedāvājumā visbiežāk bija dažādas zupas un sautējumi. Visi šie agrīnie restorāni pasniedza ļoti vienkāršotus ēdienus кредиты онлайн с плохой кредитной историей.

Pēc Kolumba ceļojuma uz Ameriku 1492. gadā, pasaules tirdzniecība pieauga, tādējādi ievedot jaunus pārtikas produktus uz Eiropu. Kafija, tēja, šokolāde drīz vien tika pasniegta krogos, līdzās vietējam alum, vīnam. Līdz pat 17. gadsimtam pilns pusdienu komplekts vēl joprojām netika piedāvāts šādās ēdināšanās vietās. Cilvēki vēl labprātāk tikai uzkoda un iedzēra šādās vietās, bet maltīti labāk ēda mājās vai ne tik publiskās vietās.

Restorāni pēc Franču revolūcijas
Viduslaikos tieši franču ģildes ieņēma monopolu pārtikas ražošanā. Kad Marija Antoinete un Luiss XVI devās uz giljotīnu, Francijas kultūra nāca līdz ar viņiem. Ģildes vara pamazām saruka, kas nozīmēja, ka daudzās mājsaimniecībās šefpavāri palika bez darba. Šie pavāri paši atvēra savus restorānus Parīzē, apvienojot dažādus ēdienus. Porcelāns, galda piederumi, linu galdauti – šis bija jauns iekārtojums modernajiem restorāniem, kas bija pieejams visiem Francijas pilsoņiem, ne tikai aristokrātiem. Ēdienu izvēle tika dažādota un cilvēki varēja izvēlēties sev vēlamo. Tika ieviestas kompleksās maltītes. Lai gan sabiedriskās ēstuves turpināja pastāvēt, tomēr izsmalcinātie ēdienu un restorāni pieauga Francijā un drīz jau arī visā Eiropā, kā arī Jaunajā pasaulē Amerikā.