Lielie giganti mamuti


Ātrie fakti:

  • Mamuti dzīvoja Paleogēna periodā
  • Mamuti apdzīvoja visu Āfriku, Āziju, Eiropu un Ziemeļameriku
  • Mamuti bija aptuveni Āfrikas krūmu ziloņu izmērā
  • Mamutu ilkņi bija garāki nekā viduvēja automašīna
  • Mamuti bija zālēdāji

Vispārīgā informācija par mamutiem
Mamuti, pazīstami arī kā mastodonti, dzīvoja aptuveni pirms pieciem miljoniem līdz 10 miljoniem gadu atpakaļ. Pirmā informācija, par šo dzīvnieku eksistenci tika uzieta 18, gadsimta beigās, ko atklāja zinātnieks Žoržs Kivjē.

Mamuti bija aptuveni 15 pēdu garu un aptuveni 6 pēdu augsti, kuru svars varēja pārsniegt pat 6 tonnas. Šie skaitļi padara tos tik līdzīgus mūsdienu Āfrikas krūmu zilonim. Tomēr viņu ilkņi bija garāki, kas stiepās aptuveni 13 pēdu garumā. Mūsdienu ziloņu ilkņi nemēdz būt garāki par 19 pēdām. Tiek uzskatīts, ka mamutu tēviņi izmantoja savus lielos ilkņus, lai cīkstētos savā starpā ar citiem tēviņiem. Viņi iespējams izmantoja šīs cīņas pārošanās periodā, lai piesaistītu mātīšu uzmanību. Ilkņi varētu tikt arī izmantoti, lai aizsargātu savu teritoriju un atvairītu bīstamus uzbrucējus, piemēram, zobenzobu tīģerus.

Sibīrijā dzīvojošās mamutu sugas sniedz vislielākos pierādījumus par to viņu dzīvi un paradumiem, jo šajā relatīvi aukstajā un mūžīgi sasalušajā zemē ir ļoti labi saglabājušās fosilijas. Mamuti dažkārt tika iesprostoti ledus alās, kur arī gājuši bojā. Ķermeņi šādās tumšās ledus alās ir ļoti labi saglabājušies, un zinātnieki var izpētīt kaulu uzbūvi. Ir pat ziņoti gadījumi, kad pēc 30 tūkstošiem gadu pēc mamutu iesalšanas alās, kad ledus ir sācis kust, vēl joprojām ir bijusi saglabājusies gaļa.

Sākotnēji paleontologi uzskatīja, ka mamuti izmira tāpēc, ka izmainījās klimata apstākļi, kā arī tā laika civilizācijas izmedīja šos lielos dzīvniekus. Tomēr pavisam nesenie pētījumi pierāda, ka vairāk mamutu izmiršanā ir vainojamas slimības, piemēram, tuberkuloze. Ja tā ir taisnība, tad visticamāk šos dzīvniekus varēja inficēt kolonisti, kuri pārcēlās dzīvot vietās, kur tuvumā bija šie dzīvnieki. Slimības skarti, šie lielie dzīvnieki varēja ļoti ātri dabūt galu.

Tā laika civilizācijas izrotāja alas ar krāšņiem mamutu zīmējumiem, pēc kā var liecināt, ka Eiropieši pat ir veidojuši ganības ar šiem dzīvniekiem.

Mamutiem bija vairākas sugas, kurām katrai atšķīrās ārējās īpašības. Daudzi mamuti bija ļoti spalvaini, ar dzeltenīgi brūnu spalvu. Ņemot vērā, ka apmatojums bija ļoti garš, tas varēja izolēt tauku rezerves. Ausis mamutiem bija izteikti mazākas kā mūsdienu ziloņiem, kas varētu būt skaidrojams ar adaptāciju laika apstākļiem. Mazākas ausis daudz labāk samazināja siltuma zudumu no ķermeņa.

Atkarībā no sugas, mamutiem mēdza atšķirties arī pārtika, tomēr vispārīgas iezīmes bija vienādas. Arī diētas ziņā mamutu pārtika bija tāda, kādu audzēja vietā, kur viņi dzīvoja. Piemēram, Kolumbijas mamuti pārtika galvenokārt no ganību zāles. Amerikas Kolumbijas mamuti pārtika galvenokārt no kaktusu lapām, koku un krūmu lapām. Šie pieņēmumi ir balstīti uz mamutu fekālijām un zobiem. Jamalas mamutu mazuļi pārtika no dzīvnieku mēsliem, jo viņu zobi nebija pietiekami izveidoti, lai varētu sakošļāt pārtiku.

Kā izcēlies siers


Saskaņā ar senajiem rakstiem, kas ir tikuši nodoti cauri gadsimtiem, siera ražošanas vēsture ir sākusies apmēram pirms vairāk nekā 4000 gadiem.

Neviens īsti nevar pateikt, kurš ir bijis tas cilvēks, kurš pirmais izveidoja gardumu, ko saucam par sieru. Saskaņā ar seno leģendu, tad arābu tirgotāji, piegādājot pienu, to bija ielējuši maisiņā. Ceļš līdz pircējam bija viena diena cauri karstam tuksnesim. Galamērķī nonākuši, tirgotāji redzēja, ka saules ietekmē, maisiņā var novērot piena sabiezējumus, kas ir sūkalas. Tovakar paši pamēģinājuši šo dīvaino parādību, tirgotāji atzina, ka sūkalas lieliski remdē slāpes, bet siers (tas gan bija vairāk kā šķidrs biezpiens) ar savu apburošo aromātu lieliski remdēja izsalkumu.

Svarīgi ir saprast, ka piena ražošanas un atklāšanas laiki atšķiras no fakta, kad lauksaimnieki pieradināja piena dzīvniekus. Senās Eiropas un Tuvo Austrumu teksti ir pilni ar atsaucēm par sieru, bet citviet pasaulē tas vispār netika vēl pieminēts. Viena no galvenajām atšķirībām arī ir laikmeti, kurā civilizācija pieradināja piena dzīvniekus. Aitas un kazas tika pieradinātas aptuveni 8500. gadā pirms mūsu ēras Rietumu Āzijā. Alpakas un lamas kļuva par mājdzīvniekiem aptuveni 4500. gados pirms mūsu ēras Andu kalnos, Dienvidamerikā. Vieni no pēdējiem siera garšu izbaudīja ķīnieši, jo viņi nepievērsās piena dzīvnieku pieradināšanai, jo aktuālāk bija zīdtārpiņu audzēšana un zīda vērpšana.

Laikā, kad Romas impērija sāka iekarot zemes, siers jau bija zināma ēdiena sastāvdaļa. Bagātākajiem romiešiem pašiem personīgi piederēja siera ražotne, kur to varēja uzglabāt, nobriedināt vai kūpināt.

Ceļotāji no Āzijas tiek uzskatīti par siera ieviesējiem visā Eiropā. Faktiski, siers tika gatavots daudzās Romas impērijas daļās. Viduslaikos sieru taisīja gan Eiropas klostera mūki un Amerikas iedzīvotāju tautas.

Sākotnēji sieru ražoja tikai privātām vēlmēm mājās un klosteros. Nebija izplatīta tirdzniecība un eksports. Pirmā siera ražošanas fabrika tika atvērta Šveicē 1815. gadā.

Attīstoties siera ražošanai, Eiropā tas kļuva par pārtikas neatņemamu sastāvdaļu., Svētceļnieki ņēma sev līdzi sierus, savos ceļojumos uz Ameriku. Lai gan tas plaši izplatījās Jaunajā pasaulē, tomēr līdz pat 19. gadsimta vidum tas vairāk dominēja kā vietējās lauksaimniecības produkts un netika nekur eksportēts. 1851. gadā Amerikā tika uzcelta pirmā siera rūpnīca Ņujorkā.

Tā kā Amerikā laikam ejot cilvēku skaits arvien pieauga, arī pieprasījums pēc siera palielinājās. Nozare izplatījās arī vairāk uz rietumiem, nostiprinot savu industriju bagātajā Viskonsīnas štatā. 1845. gadā Viskonsīnā ieradās Šveices imigranti, kuriem bija zināma pavisam cita siera ražošanas taktika, kuru viņi ieviesa arī savās jaunajās mājvietās. Vairums Viskonsīnas zemnieku nākotne un izdzīvošana bija saistīta tikai ar sieru un siera ražotni.

Fenomenālu siera ražošanas izaugsmi un tirdzniecību uzrādīja 1800. gadu otrajā pusē. Ap 1880. gadu Amerikā bija jau 3923 piena rūpnīcas un uzražoti aptuveni 216 miljoni mārciņu siera. Šobrīd ASV ražo aptuveni vienu trešdaļu no piena produktiem.

Kazino vēsture


Šobrīd pētnieki nespēj pateikt, kāda būtu patiesā kazino un azartspēļu precīzā izcelsmes vieta. Tomēr pastāv uzskats, ka azartspēles tikušas spēlētas jau senajās civilizācijās. Ķīnas pirmie ieraksti par azartspēlēm ir datējami ar 2300. gadu pirms mūsu ēras, kā arī ir daudz izklaides stāsti, kuri ir balstīti tieši ar azartspēlēm Senajā Grieķijā. Visi šie varētu būt lietiskie pierādījumi par azartspēļu izcelsmi.

Pirmais labi pazīstamais kazino, kas ir izklaides vieta, bija Casino di Venezia, Itālijā. Šis kazino savas durvis vēra vaļā 1638. gadā un strādā vēl līdz šai dienai.

20. gadsimta sākumā visā Amerikas teritorijā azartspēles bija aizliegts, ar sociālo reformu sākšanos. Šīs reformas notika līdz 1931. gadam, līdz azartspēles atkal tik legalizētas Nevadas štatā un Lasvegasā. Tas savukārt noveda pie biznesa plaukšanas un attīstības visā Amerikā.

Azartspēles turpināja iegūt savu popularitāti un 1978. gadā tās tika legalizētas arī Atlantas pilsētā. Šodien tā ir otra lielākā azartspēļu pilsēta Amerikā.

Vēsturiskie dati liecina, ka pirmās kazino un teātru ēkas Lasvegasā tika izmantotas kā tikšanās vietas vietējiem noziedzīgiem grupējumiem un ekonomiski bagātākiem cilvēkiem. 1941. gadā savas durvis vēra Rancho Casino, kas iepazīstināja visu valsti un pasauli ar Lasvegasu kā azartspēļu pilsētu. Arī Flamingo Casino ieviešana Lasvegasas vēsturē ir ļoti nozīmīgs punkts, jo šajās telpās tika ieviestas jaunas aktivitātes, ne tikai azartspēles. Šobrīd Lasvegasa ir pasaulē zināma ar azartspēļu tradīcijām.

Arī angļi neatpaliek kazino biznesā. Vēsture rāda, ka angļi izgudroja kauliņu spēli, kā arī mūsdienu pokera versiju. Jāatzīmē, ka vēsturē ir bijušas vairākas pokera versijas, kuras ir spēlētas persiešu un itāļu teritorijā.

Francijā azartspēļu izcelsme ir datēta ar imperatora Napaleona laiku. Imperatoram īpaša interese bija par blekdžeka spēli. Arī ruletes spēle tika atklāta tieši Francijā. Tomēr dziļāka spēles izpēte uzrāda, ka arī ruletes versija tika spēlēta arī seno ēģiptiešu vidū.

Kā ir izcēlies pats vārds “kazino”? Šim vārdam ir itāļu izcelsme. Kazino ir ēka, kas ir būvēta kā izklaides vieta. Sākotnēji šīs ēkas tika izmantotas arī kā pilsētas iedzīvotāju sanāksmes vietas, iekļaujot arī mūzikas, dejas un, protams, azartspēles. Terminam “kazino” ir arī būtiska vācu un spāņu valodas ietekme, kas raksturojas ar nekārtībām. Vēlāk termins tika raksturots arī kā sabiedriska ēka, kur risinājās sporta spēles.

Hanko Casino, kas atrodas Somijā, nekad nav izmantots ar mērķi spēlēt azartspēles. Šis kazino tiek izmantots kā mūsdienīgs un grezns restorāns. Kopenhāgenas kazino tiek izmantots šobrīd kā teātra ēka, un tā zāles tikušas izmantotas kā publisko sanāksmju vietas.

Kopš 90. gadsimta vidus, internets un tiešsaistes resursi ļāva kazino industrijai paplašināties, ieviešot on-line kazino. Interesenti var spēlēt savas iemīļotās kazino spēles nemaz neizejot no mājas. Ir skaidrs, ka arī turpmākā nākotnē azartspēles paplašināsies roku rokā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu.